Atvaļinājumā par bērna kopšanu parasti atstāj mazuļa māti, jo viņai to faktiski rūpējas. Bet noteiktos ģimenes apstākļos rodas situācija, kad bērna mātei nav iespējas doties grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā. Šajā gadījumā ģimenes padome izlemj, kas par bērnu rūpējas, piemēram, par vecmāmiņu. Tad rodas jautājumi, vai vecmāmiņa tiek atbrīvota no darba, uz kādiem nosacījumiem viņai var atvaļināties, lai rūpētos par savu mazbērnu vai mazbērnu?
Tātad, saskaņā ar Federālā likuma "Par valsts pabalstiem pilsoņiem, kuriem ir bērni" 13. pantā, vietējiem tēviem, aizbildņiem un citiem radiniekiem, kas aprūpē bērnu, tiek nodrošināta valsts sociālā apdrošināšana. Noteiktām kategorijām ir vienādas tiesības saņemt ikmēneša pabalstu, kā arī māte par bērna aprūpes laiku pēc pusotra gada sasniegšanas. Lūdzu, ņemiet vērā, ka darba vietā jāmaksā ikmēneša pabalsts tēvam, mātei, aizbildnim, citiem radiniekiem. Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem nav formālas atšķirības starp personu, kas faktiski rūpējas par bērnu un māti. Tiesības palikt atvaļinājumā, lai rūpētos par bērnu, izņemot māti, var būt bērna tēvs un cits radinieks. Šī iespēja ir izteikta Darba kodeksā.
Saskaņā ar likumu (TCRF 256. pants), kurā aprakstīta atvaļinājuma piešķiršanas kārtība darbiniekam, pilnīgi vai daļēji tos var izmantot tēvs, vecmāmiņa, vectēvs, aizbildnis un citi bērna radinieki, kas faktiski rūpējas par bērnu. Šādā situācijā, piešķirot šādu atvaļinājumu citai personai, darba devējam nevajadzētu būt nekādām šaubām vai šaubām par to, kāpēc māte nevar aizturēt bērnu, neatkarīgi no tā, vai viņa turpinās mācīties, uzņems karadienestu vai strādās saskaņā ar līgumu. Viņa var atbrīvoties no šī laikposma pašas.
Atvaļinājums, kas piešķirts bērna aprūpei, kurš ilgst līdz trīs gadu vecumam no bērna, sākas dienā, kas seko grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma beigām un grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam. Ja pēc dzemdībām māte nevar ņemt atvaļinājumu, lai rūpētos par bērnu, likums paredz iespēju to izmantot citai personai, kas ir iespējama jebkurā laikā pēc bērna piedzimšanas. Šī situācija ir paredzēta gadījumos, kad tēvs vai cits radinieks faktiski rūpējas par bērnu. Šo svētku izmantošana ir iespējama tikai pēc pieteikuma principa. Tiesības atstāt mazuļa aprūpi realizē vecmāmiņa tikai pēc viņas ārstēšanas ar rakstveida pieteikumu savam darba devējam. Papildus pieteikumam nepieciešamo dokumentu saraksts ietver:
- bērna dzimšanas apliecība, kurai nepieciešama aprūpe līdz pusotra gada laikā;
- darba devēja biroja vai vecāku vecāku apliecība, kas apliecina, ka viņiem nav bērna aprūpes atvaļinājuma un viņiem nav mēneša pabalsta;
- dokumenti par radniecību ar bērnu, kam nepieciešama aprūpe.
Šajā gadījumā vecmāmiņa var strādāt, neskatoties uz to, ka viņš ir šādā brīvdienā. Tiesību akti paredz arī tiesības uz darbu, bet ar dažiem ierobežojumiem: nepietiekamas nodarbinātības vai mājās apstākļos. Šajos gadījumos vecmāmiņa saglabā tiesības saņemt pabalstus (ik mēnesi), pamatojoties uz valsts sociālo apdrošināšanu. Šāda veida atvaļinājumu var pārtraukt, un vecmāmiņai ir tiesības to pārtraukt jebkurā viņas ērtajā laikā un doties uz darbu viņa iepriekšējā amatā. Gadījumā, ja darba devējs atsakās piešķirt vecmāmiņai tādu pašu amatu, kādā viņa bija pirms atvaļinājuma, ir ieteicams vērsties tiesā, kas viņu atjaunos darbā.
Jāņem vērā arī tas, ka brīvdienas, kas domātas bērna aprūpei, obligāti ir iekļautas darba stāžā. Darba devējs šo periodu ņem vērā vispārējā un nepārtrauktā darba stāžā. Turklāt bērna kopšanas atvaļinājums ir iekļauts darba stāžā specialitātē, izņemot priekšlaicīgas pensionēšanās pensijas.