Izglītība un apmācība galvenokārt ir bērna mācīšanās sociālajā pieredzē. Tomēr jāatzīmē, ka apmācība ir spēju un kognitīvo procesu attīstība. Savukārt izglītība ir vērsta uz personības veidošanu, bērna pareizo attieksmi pret pasauli, cilvēkiem un, protams, uz sevi. Pareizi izglītoot personiskās īpašības, prātā veidojas adekvāta sociālā uzvedība, cilvēka īpašības un īpašības.
Bērna personisko īpašību audzināšana ir zināšanu nodošana par pareizām uzvedības formām sabiedrībā, uzsverot vispārpieņemtās normas un vērtības. Tādēļ bērna audzināšana galvenokārt ietver personiskus piemērus, par kuriem bērns mācīsies no skolotāja.
Personisko īpašību izglītošanas posmi
Tātad, pieņemsim runāt par to, kādi bērna personiskās īpašības izglītošanas posmi pastāv.
Pirmais posms ir bērna vajadzību veidošana, lai zinātu sociālo pasauli un noteiktu īpašību attīstību.
Otrais posms ir bērna apgūšana zināšanas un jēdzienus par personiskajām īpašībām.
Trešais posms ir dažādu prasmju, paradumu un uzvedības veidošana.
Bērns varēs iziet visus posmus tikai tad, ja audzināšana ietver dažādas aktīvas aktivitātes. Tāpēc pedagoga uzdevums ir organizēt lietu un pēc tam motivēt bērnu aktīvi piedalīties tajā. Ir jāatceras, ka laiku pa laikam nepieciešamo īpašību audzināšanas mērķis var atšķirties atkarībā no tā, ko bērns mācās, kādus secinājumus viņš dara un kā viņi reaģē uz situācijām. Personisko īpašību audzināšanu ietekmē izmaiņas sabiedrībā. Skolotājam ir jāievēro, lai pareizi orientētu bērnu. Bet ir vērts atzīmēt, ka jebkurā sabiedrībā tiek vērtētas tādas īpašības kā cilvēce, garīgums, brīvība un atbildība. Lai izglītotu šīs īpašības, skolotājam ir skaidri jāsaprot mērķis un jāatrod individuāla pieeja katram bērnam. Tikai šādā veidā viņš spēs ātri sasniegt rezultātu un pārliecinātos, ka skolēns ir ieguvis visas nepieciešamās prasmes un var pareizi noteikt dzīves prioritātes.
Daudzfaktoru personības īpašību izglītošana
Atcerieties, ka izglītība vienmēr ir daudzfaktorāla. Personību pastāvīgi ietekmē dažādi dzīves faktori. Tāpēc jūs nevarat mēģināt vienādi izglītot visus bērnus. Ir nepieciešams izvēlēties veidus atkarībā no tā, kādi ārējie faktori var ietekmēt bērna pasaules uzskatu un viņa vērtību veidošanos. Tāpat neaizmirstiet, ka visiem bērniem ir dažādas rakstzīmes. Piemēram, viens veicina stingru izturēšanos pret rīcību, bet citi, gluži pretēji, tos baidījās. Draudzīgais un neaizsargātais bērns uztvers šādu izglītības veidu kā skolotāja pazemojumu un apvainojumu.
Vēl viens svarīgs fakts, ka pedagogam vienmēr vajadzētu atcerēties, ka audzināšana nekad nesniedz tūlītēju efektu. Tāpēc nemēģiniet instilēt savam bērnam visas nepieciešamās īpašības vienlaicīgi. Bērni ne vienmēr saprot, ko skolotāji cenšas viņiem nodot, jo viņus ietekmē visdažādākie faktori. Tādēļ jums ir jāparāda bērnam, kā rīkoties un reaģēt uz noteiktiem notikumiem, piemēram, atkārtojot to, līdz redzat, ka bērns apzinīgi atkārto jūsu uzvedības modeli.
Pozitīvs emocionālais fons izglītībai
Strādājot ar bērniem, jums ir jāizveido pozitīvs emocionālais fons. Tādēļ skolotājam būtu rūpīgi jāuzrauga, ka komandai bija labas attiecības. Starp tiem jābūt līdztiesībai. Arī nekādā gadījumā nav jākoncentrējas uz bērna nepareizām un kļūdām.