Gandrīz katram bērnam ir savas bailes. Bet, ja daži bērni spēj tikt galā ar viņu vieni vai ar vecāku palīdzību, tad citiem ir nepieciešamas īpašas nodarbības, lai labotu bērnu bailes. Šādas nodarbības māca psihologi skolās un bērnudārzos. Daži skolotāji un pedagogi paši par sevi mācās. Kāda ir nodarbību īpatnība un nozīme, lai labotu bērnu bailes?
Bailes identificēšana
Pirmais posms ir testēšana. Bieži tas tiek darīts starp visiem bērniem, lai noteiktu, kam tieši nepieciešama korekcija. Bērni ir kā speciāli psihologu izstrādāti testi, kas veicina bailes definīciju. Pārbaužu nozīme ir aprakstīt attēlus un atbildes uz dažiem jautājumu blokiem. Pēc pārbaudes pabeigšanas tiek identificēta bērnu grupa, kurai nepieciešama korekcija. Fakts, ka bērnam ir problēmas, nekavējoties informē vecākus. Skolotājam vai psihologam vajadzētu runāt ar vecākiem, paskaidrot, kas tieši varētu kļūt par bērnības bailēm un ieteikt, kā ar to rīkoties.
Korekcijas metodes un metodes
Nākamajā posmā tiešais darbs sāk labot bērnu bailes. Tas ietver daudzus dažādus vingrinājumus, kas palīdz bērnam vairs nebaidīties no konkrētām lietām. Pirmkārt, relaksācijas vingrinājumi tiek izmantoti, lai novērstu bailes. Viņi palīdz mazulim atpūsties, nedarot pārmērīgu spiedienu. Pateicoties šādiem vingrinājumiem, bērni sāk ienirt savai iekšējai pasaulei, atkāpjoties no tā, par ko viņi baidās.
Turpmāk skolotājs vai psihologs iet uz koncentrēšanās mācībām. Šajā gadījumā bērnam jāmācās koncentrēties uz viņa emocijām un jūtām. Šie vingrinājumi palīdz viņam saprast, kas tieši izraisa viņa bailes. Piemēram, bērni nebaidās no tumsas, jo tas ir tikai tumšs. Bērnzilas bailes izraisa dažādas lietas, kuru izpausmes var sākties tumsā. Psihologs palīdz bērnam to izprast un nodalīt betonu no vispārējā.
Korekcijas nodarbību laikā bieži tiek izmantota dažāda mūzika, kas palīdz novērst uzmanību no tā, ko bērns baidās. Turklāt laika gaitā laba pozitīvā mūzika sāk saistīties ar bērnu ar to, ko viņš baidījās un pārvietoja bailes. Šajā gadījumā psihologs strādā ar pozitīvām emocijām, kas var izspiest negatīvas, ar to, ka bērns ir patīkams un patīkams.
Protams, klases, lai labotu bailes, vienmēr ietver spēles. Igroterapiya ir viena no efektīvākajām metodēm. Spēles laikā bērni iznīcina viņu bailes. Viņiem tiek piedāvāts spēlēt dažādas skices, rakstzīmes, kurās ir bailes. Spēles tiek veidotas tā, ka bērns galu galā apzinās, ka viņš ir spēcīgāks un gudrāks par to, par ko viņš no tā baidās. Tādējādi tiek pārvarēta kaut kas no bailēm.
Vēl viens veids, kā izlabot bailes, ir mākslas terapija. Šajā gadījumā bērni zīmē to, ko viņi baidās, un tad, izmantojot virkni zīmējumu, mēģiniet turpināt stāstu. Šajā gadījumā psihologs sasniedz, ka galīgais attēls simbolizē uzvaru pār bailēm.
Arī bērniem tiek dota dažāda masāža, kas nomierina un atpūst muskuļus, mazina spriedzi.
Psihologa galvenā uzdevuma laikā, kad notiek bailes korekcija, ir pieņemt bērnu tā, kā viņš ir. Bērns nekad nevar tikt tiesāts par to, par ko viņš baidās, un par to nav nopietni. Viņam jāsaprot, ka jūs esat viņa pusē un tiešām vēlaties palīdzēt. Tāpat nekad nav vērts pielāgot bērnu, paātrināt procesu. Ja skolotājs izmanto koriģējošās spēles, viņam ar visiem bērniem jāpārvar visi soļi, nemēģinot kaut ko darīt ātrāk. Pat ja bērns ilgstoši nevar kaut ko nokārtot, ir jāgaida un jāpalīdz viņam, jo pretējā gadījumā tikko netiks iegūti rezultāti. Spēļu laikā pieaugušajiem nav jāpiesakās par spēli, ja vien tas nav tieši saistīts ar korekciju. Un vēl viens pamatnoteikums ir tiesības improvizēt. Pat ja psihologs ir izstrādājis noteiktu scenāriju, bērnam ir visas tiesības atkāpties no tā, un tas ir jāapmierina.