Starp otro un trešo gadu ievērojams pieaugums bērna attīstībā kļūst īpaši pamanāms. Bērna runa trešajā dzīves gadā ievērojami maina orientāciju apkārtējā pasaulē, nodrošinot ātru pielāgošanos videi. Ar vārdu palīdzību bērns mācās analizēt pasauli, apkārtni. Ar vārdiem, kas apzīmē subjekta iezīmi, bērns ļoti daudz iemācās jaunam: viņš mācās dažādās krāsās, smaržo un skaņas.
Īpaša nozīme ir runai par bērna pamatnoteikumu apgūšanu, jo pieaugušie izsaka visas savas prasības ar vārdiem. Trešajā dzīves gadā vārds kļūst par galveno bērnu uzvedības regulatoru. Viņa darbības pakāpeniski sāk ievērot rīkojumus vai aizliegumus, kas izteikti mutiski. Atsevišķu vārdu izteikto prasību un noteikumu apguvei ir liela nozīme bērna pašpārvaldes, gribas un neatlaidības attīstībā.
Bērns, izmantojot runu, vieglāk sazinās ar citiem bērniem, spēlē ar viņiem, kas arī veicina tā harmonisku attīstību. Ne mazāk svarīga ir bērna verbālā saskare ar pieaugušajiem. Bērnam ir jāsazinās ar viņiem, jāiesaistās kopīgās spēlēs, kurās pieaugušais ir vienāds ar viņu kā partneris spēlē.
Vārdnīca
Ar trim gadiem vārdu skaits aktīvajā runā var sasniegt vienu tūkstoti. Šāda vārdnīcas izaugsme ir izskaidrojama ar bērna vispārējās dzīves pieredzes bagātināšanos, viņa ikdienas darbību komplikāciju, saziņu ar apkārtējiem cilvēkiem. Mutes mutē visbiežāk dominē lietvārdi (60%), bet pakāpeniski tiek iekļauti vairāki vārdi (27%), īpašības vārdi (12%), pat vietniekvārdi un pieņēmumi.
Bērna vārdnīca kā runas attīstība ir ne tikai bagātināta, bet arī kļūst sistemātiskāka. Līdz tam laikam, kad viņam bija trīs, pasīvā runā viņš sāka iemācīties vārdus-koncepcijas (trauki, drēbes, mēbeles utt.). Neskatoties uz to, ka bērni jau ir brīvi orientēties ikdienas lietās, viņu apkārtnē, viņi dažreiz sajauc līdzīgu priekšmetu vārdus (glāzē). Arī bērni var izmantot vienu un to pašu vārdu vairākiem priekšmetiem: vārdam "vāciņš" ir jānorāda gan vāciņš, gan vāciņš un cepure.
Saistītā runa
Trešajā dzīves gadā bērna saskanīga runa ir tikai sākusi veidoties. Vispirms bērns izveido vienkāršus īsus teikumus un vēlāk sāk izmantot kombinētus un sarežģītus teikumus. Tikai līdz trešā gada beigām bērns sāk apgūt situāciju, saskaņotu runu. Viņš jau var pastāstīt par to, ko redzēja, ka viņš uzzināja, ko gribēja. Pēc diviem gadiem bērns jau spēj saprast vienkāršus stāstus, pasakas, atbildēt uz jautājumiem par viņu saturu. Lielākā daļa bērnu nevar nodrošināt saskaņotu pārfrāzēšanu. Šajā vecumā bērni klausās tos pašus dzejniekus, pasakas un saglabā tekstu pēc atkārtotas klausīšanās, it kā lasot tos no grāmatas. Tajā pašā laikā bērni nevar izteikt stāsta tekstu savos vārdos. Trīsgadīgais jau var atrisināt vienkāršas mīklas, pat ja viņu teksts satur informāciju par padomiem, padomiem, onomatopoēzi.
Runas izruna
Trešajā dzīves gadā bērna skaņas kvalitāte uzlabojas. Daži bērni jau gadu garumā izrunā visas skaņas, bet lielākā daļa aizvieto sibilantus M, H, H, H, svilpes un skaņu T '. Bērna pareizi izteikto skaĦu skaits ir cieši saistīts ar pastāvīgi lietoto vārdu krājumiem. Bērns ar lielu vārdu piedziņu nepārtraukti strādā, izrunājot skaņas, uzlabo viņa artērijas aparātu, attīsta savu fonētisko dzirdi, un pēc šādas apmācības izklausās skaņas.
Šajā laikā galvenā skaņas reproducēšanas iezīme ir daudz skaņu maisījumu. Skaņas, kas parādās aizstājēju vietā, aizvieto tās vietā ne visos vārdos, ne uzreiz. Atsevišķas skaņas tiek iegūtas mēnesī, citi - vairāk nekā trīs mēnešus. Šajā laikā skaņa tad nejauši ieslīd vārdam, tad dod iespēju aizvietot to.
Vēl viena šā vecuma bērniem raksturīga iezīme ir interese par skaņu formu vārdiem - "rhyming". Tas ir atkārtots tādu pašu vārdu atkārtošanās, kā arī manipulācijas ar vārdiem, to mainot, kā arī bezjēdzīgu rhīmu un ritmu radīšana. Šādas darbības ar vārdiem ir spēcīgs stimuls, lai apgūtu vārda skaņas formu, lai uzlabotu fonētisko uztveri un stiprinātu locītavu aparātu. Bērns pats vilcienā izrunā skaņas un izmanto jēgpilnu runu.
Fonēmiska uzklausīšana
Bez spējas no austa izšķirt visas skaņas, bērns nespēs apgūt tīru skaņu. Ar otro dzīves gadu bērns dzird visus valodas fonēmas ārzemju runā, viņš pilnīgi ievēro citu cilvēku izteicienu kļūdas, taču viņa runā vēl nav pieļāvis kļūdas. Būtisks sasniegums līdz trešā gada beigām fonēmiskās dzirdes attīstībā būtu jāatzīst savas kļūdas skaņu izteikšanā. Tikai šādā veidā bērns spēs apgūt pareizo skaņu izrunu.
Attīstības rezultāti trešajā dzīves gadā
- Svarīga atšķirība starp trīs gadus vecā bērna runu ir gandrīz pilnīga kļūdu trūkums gramatiskajā runā.
- Šajā teikumā vārdu savienojums tiek noteikts ar prepozīciju un beigu palīdzību, bērns izmanto alianses, izmanto visas pamata runas daļas.
- Triju gadu veca bērna vispārējo vārdnīcu raksturo ne tikai ikdienas vārdi. Viņš arī sāk izmantot vērtīgus un vispārinātus vārdus.
- Bērna skaņas reprodukcija trešajā dzīves gadā vēl neatbilst normai. Runa vēl nesatiksmo un skan skaņas. Vārdi ar sarežģītu zilbju struktūru un ar līdzskaņu saderību bieži tiek izkropļoti.
- Ja vecāki radīs pozitīvu attieksmi pret grāmatu, bērns mīlēsies vairākas reizes klausīties pazīstamas pasakas un dzejniekus. Hon labāk iegaumēs tekstus un atveidos tos verbāli. Bērns joprojām nevar sniegt bezmaksas pārrakstīšanu, dzirdams viņa vārdos.