Apraksts
Āboliņa pļava (sarkana) no pākšaugu ģimenes. Āboliņš ir daudzgadīgs augs, sasniedzot 50 cm augstumu. Tam ir sakņu kodols ar izteiktu zaru. Ziedi ir lodveida lielas tumši purpura vai rozā galviņas. Augļi ir ovālas vienšūnas pupiņas. Tas zied jūlijā-augustā, augļi nogatavojas augustā-septembrī.
Mūsu valstī atrodas visur Eiropas zonas ziemeļu un meža daļās, Urālos, Sibīrijā. Ziedi tiek novākti kā ārstnieciskas izejvielas, kuras tiek atdalītas vai sagrieztas bez galvas paliekām netālu no galvas pamatnes. Sausais āboliņš bēniņos, ārā zem vainaga, pārliecinoties, ka izejvielas neizžūst, jo pārkrāvušās galvas ātri saplīst. Uzglabājiet to sausā, tumšā vietā.
Sastāvs un noderīgas īpašības.
Ābolu galviņās ir:
- ēteriskā eļļa
- glikozīdi (izotripolīns un trifolīns),
- trifolizīns (piemīt pretsēnīšu īpašības),
- askorbīnskābe
- alkaloīdi
- sveķainas vielas
- B grupas vitamīni,
- karotīns (tā ķermenī veido A vitamīns),
- taukskābju eļļa
- organiskās skābes (salicilskābe un kumarīnskābe),
- biokvinoons A (satur koenzīmu Q10, kas veicina enerģijas metabolismu audu šūnās);
- izoflavoni.
Lapās ir pigmenti un askorbīnskābe.
Sarkanajam āboliņam ir savelošas, tonizējošas, pretalerģiskas, pretiekaisuma, antisklerozes, atsegšanas, pretiekaisuma, antibakteriālas, diurētiskās un atjaunojošas īpašības. Turklāt āboliņa pļava ir lielisks medus augs.
Pielietojums tautas medicīnā.
Sarkanais āboliņš atrodams lietošanai medicīnā vairākām slimībām, piemēram:
- tonizējoši un atjaunojoši līdzekļi - vitamīnu un citu bioloģiski aktīvo vielu avots - ar beriberi (vitamīnu deficīts), pēc smagas slimības nodošanas atveseļošanās laikā, stimulē organisma aizsargājošās funkcijas (imunitāti), ar anēmiju (C vitamīna avots, kas veicina labāku dzelzs uzsūkšanos);
- antibakteriāls līdzeklis, atsegums - par saaukstēšanos, apakšējo un augšējo elpošanas ceļu slimībām;
- saasināšanās caurejas gadījumā;
- diurētisks sirds un asinsvadu sistēmas slimības un jebkuras citas slimības, kuras pavada tūska;
- Diurētiķis, pretmikrobu un pretiekaisuma līdzeklis - dažādas nieru slimības;
- ārējs līdzeklis furunkuliem, apsaldējumiem, asiņainām brūcēm, apdegumiem losjonu formā;
- pretvēža līdzeklis iespējamās lokalizācijas tumorālas formās;
- antialerģisks līdzeklis - bronhiālā astma, scrofula (eksudatīvā diatēze) un citas alerģiskas ādas slimības;
Tradicionālās medicīnas receptes.
No sarkanā āboliņa mājās varat pagatavot:
- Infūzija iekšējai lietošanai:
sasmalcinātas sausas izejvielas ēdamkarote ielej glāzi verdoša ūdens, uzstāj 15-20 minūtes, celms, tad uz augšu līdz vienādam līmenim un uz pusstundas trīs stundas pirms ēdiena uzņem pusstundu;
- Infūzija ārējai lietošanai:
viņi gatavo tieši tādā pašā veidā, viņi ņem tikai 2 ēd.k. l 1 tasi verdoša ūdens;
- Tinktūra:
4 ēdamk. l augu ziedi ielej pusi atšķaidīta tīra alkohola vai degvīna, uzstāt 10 dienas tumšā vietā, pēc tam celms. Saņemtā tinktūra jālieto trīs reizes dienā 1 ēd.k. l pusstundu pirms ēšanas;
- Pagatavošana iekšējai lietošanai:
sasmalcinātas sausas izejvielas tējkaroti ielej glāzi karstā verdošā ūdenī, vāra 5 minūtes, atdzesē, ņem četras reizes dienā uz 1 st. l ;
- Pagatavošana ārīgai lietošanai:
4 ēdamk. l barot puslitru karsto vārošu ūdeni, pagatavot uz 10 minūtēm nelielā ugunī, pēc tam atdzesē, iegūstamais buljona filtrs, izmantot kā losjonu vai kā ārēju līdzekli brūču mazgāšanai;
- Ziede:
ceturksni glāzi sasmalcinātu svaigu ziedu ielej glāzi ūdens, ievieto ūdens vannā noslēgtā traukā un iztvaicē, līdz iegūst viskozu masu; pēc tam filtrē un samaisa ar tādu pašu ziedes pamatnes daudzumu;
- Āboliņa lietošana kā atjaunojošs līdzeklis:
Piens, vārīts ar āboliņa galviņām uz ceturto daļu stundas.