Sagatavot kamanās no vasaras: kāda būs ziema 2015-2016?

Ziemas prognoze nākamajā gadā jau interesē daudzus Krievijas un Ukrainas iedzīvotājus, jo tas ir atkarīgs no tik daudzām lietām - palikt valstī vai atstāt aukstumu siltās vietās, nopirkt jaunu apsildāmu kažoku vai arī jūs joprojām varat būt kā vecā? .. Arī par to, cik aukstā būs ziema, ir atkarīgs no tā, vai dārza augiem ir nepieciešama papildu aizsardzība, mājas izolācijas ierīkošana vai uzlabošana, un vēl daudz vairāk.

Mēs klejām siltāk: nāks auksts

Kāda būs ziema 2015-2016? Saskaņā ar vadošajiem valsts meteorologiem, paredzams, ka ziema nākamajā 2016. gadā būs aukstaina pēdējā desmitgadē. Jūs pat nevarat paļauties uz anomālu sasilšanu, ka laika ziņas ir izmantotas, lai mūs pēdējā laikā pamperītu. Maskavā un visā Krievijā notiks patiesi sīva ziema.

Saskaņā ar Hidrometeoroloģijas centra prognozēm viszemākā temperatūra ir sagaidāma janvārī-februārī, pēc kuras sasilšana būs ļoti lēna. Pavasaris plāno būt drīzāk novēloties. Šādi laika apstākļi var negatīvi ietekmēt ziemāju kultūru ražu. Ukrainā pagājušajā gadā bija diezgan silts, kas spēlēja lauksaimniecības rokās, bet šoreiz situācija mainīsies dramatiski.

Klimata pārmaiņas izjutīs pat Maskavas iedzīvotāji un valsts kultūras galvaspilsētas - Pēteris, jo 2015-2016.gadā auksts skars visas pilsētas. Pastāv stipra sniega dusmas, viesuļvētru pūtēji, ledus, tāpēc šodien mums vajadzētu rūpēties par dzīvokļu izolāciju un pašu drošību.

Globālās sasilšanas pazīmes: kāda būs ziema 2015-2016

Japānas zinātnieki veica pētījumu, kas parādīja, ka 2015. gadā Ziemeļpola temperatūra kļūs kritiska, kā rezultātā mēs varam sagaidīt jaunu dabas katastrofu plūsmu. Daži no tiem jau rada zinātniekus visā pasaulē, lai izsauktu trauksmi - sniega sega Sibīrijā, ārkārtēji laika apstākļi Ukrainā, aizdomīgi auksta atmosfēra Krimā un Sočiešu piekrastē, viesuļvētras ASV uc

Kāda būs ziema 2015-2016, un cik daudz termometri kritīsies? Ne tik sen, ASV prezidents paziņoja par plāniem samazināt oglekļa dioksīda emisijas atmosfērā ar augiem un rūpniecības nozarēm, jo ​​tās rada siltumnīcefektu un izraisa globālas klimata pārmaiņas. Dažas Eiropas valstis jau sen ir sākušas īstenot līdzīgus projektus, bet, lai sasniegtu pozitīvu rezultātu, ir nepieciešams saskaņots darbs visās lielākajās valstīs.